Fotogalerijas

Bilde no albūma: Rietumu Tatri, Koscielisko ielejas alas
Rietumu Tatri, ala Smoča Jama
Pāriet uz fotogaleriju
Booking.com

Informācija par Tatiem

Izmainīts: 2014.07.10. 17:45
Tatri uz Eiropas kartes
Tatri (2663 m) pieder pie alpīdiem, alpu terciārā perioda kalniem tā paša, pateicoties kuram izveodojās Pireneji (3404 m.), Alpi (4807 m.), Apenīni (2914 m.), visi Karpati (2663 m.), Kaukāze (5633 m.) vai Himalaju kalni (8848 m.). Neskatoties uz to, ka Tatri ir daudz sīkāki par visiem pārējiem alpīdiem, tie veido visaugstāko Karpatu loka masīvu un starp Alpiem un Kaukāzu, kā arī starp Balkāniem un ziemeļu Skandināvijas kalniem paliek par visaugstākajiem alpu tipa kalniem. Tie veido it kā augsto kalnu miniatūru. Šī miniaturitāte izpaužas kalnu kopējā lielumā, kā arī ar nelielu augsto kalnu apvidu piedalīšanās. Lieluma ziņā Tatrus var salīdznāt ar vienu vidējo alpu ieleju. Tie ir vienīgie kalni Karpatu apvidū ar izteiktu un tādos apmēros izveidotu pēcleduslaikmeta skulptūru, šis ir arī Eiropā vistālāk uz ziemeļiem novietots endēmisma centrs un vislielākais augstkalnu floras un faunas punkts šajā kontinenta daļā. Tatriem tas izveido īpašu lomu starptautiskajā biodaudzveidības aizardzības sistēmā Eiropā un pasaulē. Labāk šo lomu var saprast salīdzinot Tatru lielumu ar augstkalnu Karpatu un Alpu kopumu.

Tatri tālumā

Teritorija, robežas un sadale.
Tatri ir robežas josla, poļu slovāku, kuras ¾ laukuma atrodas slovāku pusē un ¼ Polijas pusē. Kopā ar Pieniniem un Beskidiem tie veido vienu no trijām galvenajām ģeobotāniskajām vienībām Rietumu Karpatu poļu daļā. Abas Tatru daļas (poļu un slovāku) tiek apsargātas nacionālo parku formā. Tatru Nacionālais Parks (TNP) ietver Augsto un Rietumu Tatru poļu daļu, Augsto Tatru Piekalnu apkārtnes un nelielus Podtatrzanskas Grāvis. Divas pēdējās vienības, kuras reprezentē Orawsko Nowotarskas Katlieni un pieder pie Beskidiem. Citas Tatru daļas t.i. Tatry Bielskie (Hawrań 2154 m v.j.l.) un Siwy Wierch (1806 m v.j.l.) atrodas pilnīgi slovāku pusē.

TNP lielu teritoriālo saturu, nelielā apmērā traucē nedaudz vairāk paplašināta ziemeļu robeža un vairāki izolēti anklāvi uz Augsto Tatru priekšlaukuma. TNP teritorijas galējie punkti atrodas starp 1904536 un 2000800austrumu ģeografiskā garuma un 4901042 un 4902005 ziemeļu platuma. Parka maksimālais platums na austrumiem uz rietumiem ir 27,1 km. un no ziemeļiem uz dienvidiem 16,7 km. Tatru Polijas daļa izplešas no rietumiem uz austrumiem 26,8 km. garumā un ziemeļu dienvidu līnijā 12 km. garumā. Attiecīgi lielumi Tatriem kopumā ir 56,3 km. un 19 km.

Tatru Nacionālā Parka kopējais laukums ir 21 164 ha, no kuriem uz pašu Tatru teritoriju attiecas ap 17 500 ha (82,7 %), bet uz Rów Podtatrzański ( Podtatrzanski Grāvis) un Pogórze Spisko-Gubałowskie (Spisko-Gubałowskie Augstiene) paliek 17,3 %. Tātad visi Tatri (bez Podtatrze) aizņem ap 78500 ha, no kuriem Polijas TNP pusē atrodas 22,3%.

Panorāma no kalnu pārejas Špiglasova (Augstie Tatri)
Panorāma no kalnu pārejas Špiglasova (Augstie Tatri)
TNP zemākais punkts atrodas 820 m. augstumā Bafiów Bór dabiskajā robežā pie Bukowina-Brzegi. Augstākais punkts sasniedz 2503 m v.j.l. un atrodas tieši aiz Polijas robežas slovāku pusē. Starp 31 Tatru virsotnēm, kuru lielums pārsniedz 2400 m v.j.l. ( augstākais ir Gerlach, kurš ir 2663 m. augsts un ir Slovākijā) Tatru polijas teritorijā atrodas tikai četras virsotnes. Bez jau minētajām jau Rysy tie ir: Mięguszowiecki Szczyt (2438 m), Niżnie Rysy (2430 m) un Czarny Mięguszowiecki Szczyt (2404 m) visas Morskie Oko (Jūras Acs - ezers) tuvumā. Pārējās Polijas augstākās virsotnes, pie kuriem pieder: Pośredni Mięguszowiecki Szczyt 2393 m, Cubryna 2376 m, Wołowa Turnia 2373 m, Hińczowa Turnia 2372 m, Żabia Turnia Mięguszowiecka 2335 m, Świnica 2301 m, kā arī Kozi Wierch 2291 m i Żabi Koń 2291 m atrodas Augstajos Tatros.

Visaugstākā virsotne Rietumu Tatru ir pierobežas Starorobociański Wierch (2176 m), bet virsotne, kura pilnīgi atrodas Polijas daļā ir Kozi Wierch (2291 m), bet analoģiskā virsotne Rietumu Tatru polijas daļā ir Giewont (1825 m.). Tatru raksturīgā iezīme ir vislielākās šajā Eiropas daļā denivelācijas relatīvie augstumi (vairāk par 1500 m. vairāku kilometru attālumā),kā arī tos pavadošie lielas klimata izmaiņas un augu formāciju analoģiskās izmaiņas.

Abiotiskā vide
Tatri, noformēti slāņu veidā, satāv no kristāliskajām, metamorfiskajām un sedimentārajām klintīm. Pleistocēnas augšējā slānī tās pakļāvās trīskāršai apledošanai, kura atkāpās tikai ap 10000 gadu atpakaļ, bet atstājusi izteiktās pēdas, šo kalnu reljefā. No laika, kad atkāpās apledojums Tatru reljefs tika veidots ar gravitācijas procesu, tekošā ūdens, vēja un sniega, kā arī krasu procesu palīdzību no ogļskābo sāļu klintīm.

TNP apkārtnē (galvenokārt Augstajos Tatros) ir ap 100 uz zemes virsmas novietotas ūdenskrātuves, praktiski visas pēcapledošanas periodā veidotas (30 ezeri ar platību virs 1 ha), kā arī vairāki ūdenskritumi un kaskādes. Lielākais ezers TNP teritorijā ir Morskie Oko (34,5 ha), visdziļākais tomēr ir Wielki (79,3 m.) Pięciu Stawów Polskich Ielejā. Lielākais ūdenskritums ir Siklawa (40 m.) Roztoki Ielejā. Krasu procesu tiešs efekts ir ap 600 alām, no kurām 15 pārsniedz 1 km. garumu un tikpat daudz ir vairāk par 100 m. dziļas. Visgarākā ala - Wielka Śnieżna Ala ir 11 km. gara, bet visdziļākā (arī Wielka Śnieżna Ala) ir 776 m. dziļa. Raksturīgā Tatru klimata iezīme ir lielas laikapstākļu izmaiņas un silts vējš. Sniegs Tatros turas no 135 dienām 1000 metru augstumā līdz 230 dienām 1885 m. augstumā. Gada nokrišņi sasniedz 1600 mm (maksimums 1800 m augstumā). Lielākos nokrišņus reģistrē vasaras mēnešos, vismazākos ziemā. Pēdējie 10000 gadu bija laiks, kad notika daudz svarīgu klimatisku izmaiņu un veselu augu formāciju un ar tiem saistītās faunas izmaiņu. Tas kļuva arī par periodu, kad izveidojās mūsdienīga augu izkārtošana stāvu veidā.

Informācijas avots: www.polska.lv
Laika prognoze uz virsotnes Kasprowy Wierch (1987m v.j.l.)

© PIC TURIS 2013 Izstrāde © 2013

Яндекс.Метрика on-line.lv Celojumi Travel
Top.LV
reiting@Mail.ru