Maršruts no Kuznicas uz Gievontu (1894m)

Apzīmējums
Iešanas laiks	Uz augšu: 3h 05 min, uz leju: 2h 15 min.
Grūtības pakāpe
Stāvums
Drošības elementi	nedaudz ķēdes
Skati
Augstākais punkts	Giewont 1894m v.j.l.
Augstumu starpība	ap 890 m

Giewont virsotne ir visai raksturīga Tatriem un ļoti labi redzama no Zakpanes, kas kalpo tam, ka maršruti uz Giewont ir visai populāri starp tūristiem, un daļa tūristu izvēlās šo kalnu kā vienu no pirmajiem saviem mērķiem. Starp tūristiem, kas grib uzkāpt šajā virsotnē, ir daudz svētceļnieku, kuru mērķis ir 15m augsts krusts, kuru 1901.gadā uzlika uz pašas virsotnes. Uzkāpšana uz Giewont virsotni tehniski neskaitās grūta, bet, neskatoties uz to, šeit diezgan bieži notiek nelaimes gadījumi ar letāliem iznākumiem, kam pa iemeslu kalpo šī kalna lielā popularitāte un lielais kāpt gribētāju skaits.
Maršruts uz Giewont virsotni no Kuznicas iet pa Kondratowa ieleju un skaitās viens no populārākiem maršrutiem Polijas Tatros. Maršruts sākas Kuzincā, Zakpanes rajonā, kas atrodas 1000 m v.j.l. No Zakpanes centra līdz Kuznicai vislabāk aizbraukt ar busiņu (ap 5-10 min.). Ar kājām ejot, ceļš no Zakopanes centra līdz Kuznicai aizņems apmēram vienu stundu.
Kuznicās vajag iet pa kreisi no vagoniņu stacijas. Pēc tam, pie pirmās iespējas, jāgriežas pa labi, kur arī sākās trase uz Giewont, tiek apzīmēta ar zilu krāsu. Trases sākumā kalnu taka ir diezgan plata un bruģēta. Šis posms beidzas pie kalnu viesnīcas Kalatuvkā un aizņem ap 50 minūtēm. Apmēram šī posma pusceļā labajā pusē būs klosteris Albertinek, līdz kuram aizved kalnu taka, kuras apzīmējums ir dzeltenā krāsā (līdz klosterim ir apmēram 40min. ilgs gājiens). Klosteris atrodas Spiaca kalna (Spiąca Góra). Aiz pagrieziena uz dzelteno trasi, atrodas ieeja Tatru Nacionālajā Parkā, aiz kuras trase sadalās divos variantos, kuri pēc neliela attāluma, izejot pļavu Kalatuvki, atkal apvienojas. Pirmais trases variants griežas pa labi un iet cauri mežam, bet pēc tam pa pļavas malu. Otrs trases variants turpina vest pa bruģēto ceļu cauri pļavai līdz pat viesnīcai. Interesantāk, kaut arī nedaudz garāks (ap 15 min.) ir otrs variants - no pļavas labi redzamas Myślenickie Turnie un Kasprowy Wierch virsotnes, kā arī vagoniņi, kas no Kuznicām dodas uz Kasprowy Wierch. Pļavas nosaukums ir cēlies no to bijušo īpašnieku uzvārda - Kalatuv. No 1938.gada šeit atrodas kalnu viesnīcas. Ziemā te ir slēpošanas centrs, bet vasarā ir aitu ganības. No Kalatuvu pļavas līdz Hala Kondratowa trases posms aizņem apmēram 50 min. un ir tipisks meža takas posms. Šis posms beidzas pie pašas mazākās kalnu patversmes Polijas Tatros - Shronisko na Kodratowej Hali. No šejienes paveras skati uz Kasprowy Wierch un Goryczkowa virsotnēm. Pie kalnu patversmes, kalnu takas dalās - pa kreisi aiziet zaļā apzīmējuma taka uz Kondracka Kopa kalnu pāreju (1863m v.j.l.). Pa labi aiziet zilā apzīmējuma kalnu taka uz Giewont virsotni. Taka kļūst nedaudz stāvāka un atkal ved cauri mežam, bet ne uz ilgu laiku, jo, pieaugot augstumam, mežu nomaina krūmāji. Apmēram pēc vienas stundas un 15 minūtēm ir kalnu pāreja Kondracka (1725m v.j.l.) no kuras var doties uz virsotni Kondracka Kopa (2005m v.j.l.) vai arī uz ieleju Mala Laka (Dolina Małej Łąki) - dzeltenās krāsas maršruti. No šīs kalnu pārejas paveras lielisks skats uz Malolaczniak virsotni (2096m v.j.l.) un uz ieleju Mala Laka (Dolina Małej Łąki).
Kalnu taka paliek aizvien stāvāka un akmeņaināka un pēc apmēram 15 minūtēm aizved līdz šīs trases kulminācijai - ķēdēm. Sezonā šeit vajag gaidīt gigantiskā rindā savu rindu, lai tiktu uz pašu Giewont virsotni. Pēdējas posms aizņem apmēram 15 minūtes un ved pa slideniem kaļķakmens klints akmeņiem, kur ir ieteicams izmantot izvietotas ķēdes. No Giewont virsotnes paveras skats uz Zakpanes pilsētu, kā arī Augsto Tatru virsotnēm uz austrumiem. Nokāpšanai var izmantot šo pašu maršrutu vai arī dažādot un kāpt lejā pa sarkanās krāsas maršrutu - garām Maly Giewont (1728m v.j.l.) virsotnei.